Ai, zaķīti, garausīti,
Kā mēs tevi gaidījām!
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.
Sena tautas tradīcija mums vēsta, ka pavasarī svinam Lieldienas - saules svētkus. Ziemas aukstums atkāpjas un dod vietu siltumam un gaismai.
Kas ir aizrautīgākie Lieldienu svinētāji?
Kam visvairāk patīk ievērot Lieldienu tradīcijas?
Kas prot krāsot skaistākās Lieldienu olas?
Kas visvairāk gaida Lieldienu zaķi?
Protams, mūsu skolas paši mazākie - pirmsskolas vecuma bērni.
Ļoti ražīgs laiks ir tieši gatavošanās svētkiem. Kopā ar bērniem plaucējām zarus, dekorējām telpas, līmējām, zīmējām, locījām, pinām un tinām, gatavojot visdažādākos apsveikumus Lieldienās.
Lieldienu nedēļa sākās pavisam neparasti - ar īsta Lieldienu zaķa ierašanos. Bērni zaķim deva vārdu Boliņš. Boliņš paciemojās visās grupiņās un cītīgi vēroja, kā bērni dara dažādus Lieldienu darbiņus. Ļoti čakli un radoši darbojās arī pārējie bērnu ģimenes locekļi. Rezultātā bērnudārza mauriņā ik dienas arvien kuplāks kļuva visdažādāko zaķu pulciņš. Tika darināti zaķi no salmiem, no koka, no kārklu klūdziņām, pat no agroplēves, plastmasas pudelēm un no zābakiem.
Tieši Zaļajā ceturtdienā, pateicoties labajiem laika apstākļiem, visu grupiņu bērni varēja svinēt Lieldienas. Bērni skandēja tautasdziesmas, minēja mīklas, gāja latviešu tautas rotaļās, dziedāja, dejoja, piedalījās dažādās atrakcijās. Mūs priecēja raibu raibo oliņu izstāde. Bērni paši bija piedalījušies olu krāsošanā un spēja dalīties ar dažādām olu krāsošanas receptēm. Sekoja olu ripināšana, olu kaujas, taču vislielākā sajūsma bija par Lieldienu zaķa vēstuli ar dažādiem uzdevumiem. Vissiltākie bērnu smaidi bija pasākuma noslēgumā, kad tika pasniegti atzinības raksti un kārumi čaklajiem svētku gaidītājiem un svinētājiem.
