Tumes skolas vēsture, 1930.-34.

 Aizgājušie gadi 1930.- 1935.

Materiāls sagatavots, izmantojot Tumes skolas arhīva materiālus. Daži attēli un apraksti ņemti no grāmatas "Pietura Latvijas laikā Tumē. Vecmokās", Tumes pagasta padome, 2006., kā arī no grāmatas "Spēles ar mērniekiem un laikiem", Tumes pagasta izdevums, 2009. Fotogrāfijas uzlabotas, iekrāsotas.

Ievads

Šie gadi Tumes skolā ir svarīgi ar to, ka sākas un arī beidzas jaunās skolas ēkas, vai, kā to raksta tā laika avīzes, gaismas pils, celtniecība. Tiek arī nojaukta vecā skolas ēka (bijusī muižas dzīvojamā ēka). Tā laika skolēniem tas noteikti bija ļoti interesants laiks, redzot visas šīs pārmaiņas un arī piedaloties šajā procesā. Skola no nepilnas pamatskolas (5 gadi) pārtop par pilnu pamatskolu (6 gadi), un skolēnu skaits ar katru gadu pieaug; 1934./35. mācību gadā skolā mācās jau 86 skolēni. Skolā notiek interesanti pasākumi, kur skolēni spēlē teātri, dzied, dejo, iet rotaļās, skaita deklamācijas. Skolā notiek arī citu pagasta organizāciju pasākumi, kuri tiek kupli apmeklēti.

Svarīgākie notikumi un fakti

  • 1930. gada sākumā skolā (vēl vecajā skolas ēkā) uzstādīts trīslampiņu radioaparāts ar skaļruni. Aparātu konstruējis un uzstādījis Cīruļa kungs no Tukuma. Aparāts pieteikts Tukuma pasta-telegrāfa kantorī 1930. gada 2. janvārī.
  • 1930. gada 9. novembrī skolas padome nolēma uzsākt kopēdināšanu (brīvpusdienas) trūcīgajiem skolēniem. Tika vārītas piena, augļu un gaļas zupas. Pusdienas varēja dabūt arī par maksu, šo pakalpojumu izmanto 6 skolēni. Vēlāk nolemts zupas vārīt 5 reizes nedēļā, izņemot sestdienu, kad trūcīgajiem izsniedz saldu tēju ar sviestmaizēm. Viena ēdienreize izmaksā 16 santīmus.
  • 1930. gadā sākās jaunās skolas būvniecība. Tā kā jaunā skola atradās vien dažus metrus aiz vecās ēkas, tad varam vien iztēloties mācību darbu, kad katru dienu turpat aiz logiem notiek ēkas celtniecība. Vairāk par jaunās skolas celtniecību var lasīt šeit
  • Jaunā skolas ēka. 1930tie gadi.
    1931. gada beigās vecā skola jau bija tādā stāvoklī, kad bija tur bīstami uzturēties, un skolas pārzinis T.Lagzdiņš uzstāj uz pāreju jaunajās telpās, kaut gan bija izbūvēts vien 1. stāvs. 20. decembrī jaunajās telpās tika sarīkots ziemassvētku eglītes pasākums. 
  • 1932. gada janvāra sākumā skolas pārzinis T.Lagzdiņš ar savu ģimeni atstāja veco māju un pārcēlās savā dzīvoklī jaunajā skolas mājā. Jaunās telpas izrādās šaurākas nekā vecajā mājā, un bija jādomā, kā ievietot savas mēbeles.
  • Arī klases mēbeles tika pārvietotas uz jaunajām telpām, un pēc Zvaigznes dienas skolēni jau mācījās jaunajās klašu telpās. Vecajā mājā vārīja skolēniem pusdienas, turpat arī pusdienoja. Tukšo klases telpu izmantoja kā vingrošanas zāli.
  • 1932. gada sākumā skolā mācījās 45 skolēni: 1.klasē - 15 skolēni, 2.klasē - 8 skolēni, 3.klasē - 9 skolēni, 4.klasē - 5 skolēni, 5.klasē - 8 skolēni. Paralēli mācību darbam, kas norisinājās 1. stāvā, visus turpmākos mēnešus notika būvniecības darbi 2. stāvā.
  • 1932. gada 9. maijā notika koku stādīšanas svētki. Tika stādīti 24 koki: 18 liepas un 6 ozoli. Tie tika stādīti jaunās ēkas dienvidu un rietumu pusē.
  • 1932. gada 14. jūnijā Tukuma apriņķa skolu valde nolemj atvērt Tumes skolā 6. klasi, kurā jau ir pieteikušies 15 skolēni, kā arī darbā pieņemt vēl vienu skolotāju Mariju Zentu Dulli. Tādējādi Tumes skola pārtop par pilnu 6 klasīgu pamatskolu.
  • T.Lagzdiņš jaunībā
    1932. gada 21. augustā Tumes pamatskolas pārzinis T.Lagzdiņš svinēja savu 25 gadu darba jubileju. Šis pasākums tika plaši atspoguļots laikrakstā "Jaunākās Ziņas", kā arī "Tukuma Ziņās". Īsi fragmenti:
    • Īsa T.Lagzdiņa biogrāfija: dzimis 1888. gada 25. augustā Tukumā. Pirmo izglītību ieguvis krievu baznīcas skolā, vēlāk pāriet uz Tukuma pilsētas skolu, kuru beidz 1906. gadā. Vienu gadu apmeklējis pedagoģiskos kursus Cēsīs, pēc tam ievēl Aizupē par skolotāja palīgu. Pēc 3 gadiem ievēl par skolas pārzini Jaundzirās, kur viņš pabija 4 gadus līdz 1. Pasaules kara sākumam. Tad T.Lagzdiņu iesauc karā un visus kara gadus pavada latviešu bataljonos. Pēc kara 2 gadus darbojas Kaukāzā kā skolotājs un 1920. gadā atgriežas Latvijā. Vienu gadu nostrādā Irlavas pamatskolā, pēc tam ievēl Tumē par skolas pārzini.
      1913.-1914. gadā Tukumā. 
      2.rindā no kreisās: T.Lagzdiņš, Tiltiņš, V.Gulbis, E.Gulbis
    • T.Lagzdiņu sveic Tukuma apriņķa skolotāji, vietējās pašvaldības un biedrību pārstāvji un labvēļi. Skolotāju koris nodzied vairākas dziesmas. Izglītības ministrijas vārdā apsveikuma runu teic skolu inspektors Breikšs. Piemiņas veltes dāvā pārstāvji no Tukuma apriņķa skolu valdes, no Tumes pagasta padomes, no dziedātāju un aktieru pulciņa.
    • Mielasts notika vecajās skolas telpās pie runām un dziesmām līdz agrai rīta stundai. Kopējais viesu skaits bija ap 100 personu.
  • 1932. gada 11. septembrī notika Tumes pamatskolas iesvētīšanas pasākums.
    • Tukuma luterāņu draudzes mācītājs Virbulis vada iesvētīšanas procesu, kad visi dzied korāļus no izdrukātām lapiņām, seko svētruna, tad iesvētīšana.
    • T.Lagzdiņš sniedz vēsturisku pārskatu par skolu un skolas būvi (šī runa ir pilnībā pieejama šeit).
    • Seko valsts himna, jauktais koris nodzied "Mēs gribam būt kungi šai dzimtajā zemē".
    • Pagasta darbvedis J.Krausmanis sniedz pārskatu par būves izdevumiem - tie sastāda Ls 65656,06.
    • Seko apsveikumi no Tukuma apriņķa valdes, pagasta padomes, no jaunsaimniekiem un strādniekiem, no Irlavas-Grenču lauksaimniecības biedrības "Vārpa", no Tukuma skautu organizācijas.
    • Telegrāfisks apsveikums no valsts prezidenta A.Kvieša
      • "Skolas jaunās ēkas iesvētīšanas gadījumā, 11.septembrī, ar šo apsveicu viņas darbiniekus un visus labvēļus, kas sekmējuši šo skolas būvi, pie kam novēlu joprojām labu saskaņu ar turienes pašvaldību, skolasbērniem sekmes mācībās un viņu vecākiem savu prieku par to. Patīkami arī atzīmēt, ka šīs svinības gandrīz sakrīt ar rosīgā skolas priekšnieka amata jubileju. (personīgs prezidenta paraksts).
    • Telegrāfisks apsveikums no Pašvaldību Departamenta direktora
      • "Apsveikt pamatskolas padomi un visu pagasta sabiedrību pamatskolas ēkas iesvētīšanas svinībās, novēlu gribu un veiksmi jaunajā gara gaismas mītnē audzināt jaunatni stipru darbā, labos tikumos un tēvzemes cieņā."
    • Vēl telegrāfiskus apsveikumus sūta:
      • Saeimas deputāts A.Bļodnieks, Smārdes pagasta Ozolnieku pamatskola, Sēmes pagasta valde, brīvmākslinieks Mētra, Tukuma viesīgā biedrība, Tukuma apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs E.Eisbergs, Tautskolu direktors Jirgens, Grenču pagasta pašvaldība, Irlavas pagasta pašvaldība, Tumes aizsargu nodaļas priekšnieks V.Freimanis, Tukuma pilsētas pamatskolas skolotāji, Tukuma apriņķa skolotāju arodbiedrība, skolotāji Vītols un Strancis Grenčos, skolotāja Kontrovska Abavā, Pētertāles skolas skolotāji, Tumes pagasta valdes priekšsēdētājs R.Freimanis, kuru nelaimes gadījums saistīja uz slimības gultas. Sanākušie viesi slimajam vīram sagatavoja telefonogrammu, kur pateicās par apsveikumu un novēlēja drīzu izveseļošanos.
    • Svinīgā pasākuma noslēgumā koris nodziedāja "Nevis slinkojot un pūstot".
    • Par svētku tālāko gaitu "Tukuma Ziņas" (1932.g. 15.sept.) raksta: 
      • "Pēc svētku oficiālās daļas noslēguma viesi pulcējās augšstāvā pie mielasta, kur ieradās tik negaidīti daudz viesu, ka pietrūka vietas. Vienai daļai viesu iznāca gaidīt otru galdu. Rīkotāji šeit nebija vainojami, jo līdz svētku dienai pie galda mielasta bija pieteikušās tikai 32 personas. Jautri tērzēdami un tautas dziesmas skandēdami, viesi jutās reti omulīgi un mājīgi. Plkst. 20:15 sākās teātra izrāde. Uzveda M.Dišleres 4 cēlienu komēdiju "Studentes vasara". Apmeklētāju bija pilna zāle. Visiem viesiem, kuri apmeklēja Tumes pagasta gaismas pils atklāšanas svētkus, paliks jaukas atmiņas par šo reti jauki pavadīto vakaru viesmīlīgās skolas sienās. Lai pateicība un atzinība pagasta padomei, pagasta valdei, pārzinim T.Lagzdiņam un visiem citiem, kas sekmējuši un veikuši šo lielo darbu par svētību Tumei un visai apkārtnei."
    • "Tukuma Ziņas" 1932.g. 22.septembrī nopublicēja Tumes pamatskolas  padomes pateicību: "Tumes pamatskolas padome izsaka pateicību visiem, kuri pagodinājuši ar savu klātbūtni Tumes jaunās skolas ēkas iesvētīšanas svinības, kā arī atcerējušies jauno gaismas pili, atsūtot sirsnīgus apsveikumus. Pateicība visām tām čaklajām darba rokām, kuras veicinājušas svinību sarīkošanu, un it sevišķi visiem tiem darba rūķiem no plašās Tumes pagasta sabiedrības, kuri pašaizliedzīgi piestrādājuši, celdami un veldami gan vieglus, gan smagus būvmateriālus, kamēr gaismas pils bija uzcelta."
  • Skolas jaunajās telpās mācības notika šādā stāvoklī:
    • 1. un 2.klase apakšstāvā.
    • 3. un 4. klase augšstāvā, mazākajā klases istabā, uz dienvidu vakariem.
    • 5. un 6. klase augšstāvā - istabā, kura pēc plāna paredzēta darbnīcai.
    • Tādējādi palika pāri lielākā klases istaba augšstāvā, kuru varēja izlietot kā vingrošanas zāli. turpat notika arī zēnu rokdarbi.
  • Vecā skolas ēka tiek noplēsta. 1932. gada oktobrī - novembrī pagasta darbinieki - klaušu pildītāji ķērās pie vecās ēkas noplēšanas. Pagalms pie akas (pumpja) tika pierakts ar baļķiem un dēļiem - augstās, kārtīgās grēdās. Parkā ap lielo liepu sakrāva ķieģeļu un dakstiņu grēdas. Ēkas vietā palika gruvešu kaudze; sevišķi augsti pacēlās tās vietas, kur atradās abi lielie manteļu skursteņi. Viens no tiem jumta daļā bija būvēts no nededzinātiem māla ķieģeļiem, kuri pa daļai ziemā no mitruma izšķīda. Drupas jaunās skolas priekšā bija redzamas vēl veselu gadu, jo tikai nākošā (1933.g.) gada rudenī pagasta darbinieki varēja ķerties pie novākšanas.
  • Atis Ķeniņš
    1933. gada 12. maijā ap plkst. 17:00 skolā ieradās izglītības ministrs Atis Ķeniņš, tautskolu direktors Jirgens un pamatskolu inspektors Breikšs. Viesus pie skolas sagaidīja skolēni ar dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot" un skolas pārzinis ar uzrunu. Pēc tam ministrs apmeklēja katru klasi atsevišķi, iepazīdamies ar skolēnu sekmēm un attīstību. Viesi uzkavējās vēl pie skolas pārziņa uz launagu un tad devās tālāk Grenču virzienā (acīmredzot uz savām dzimtajām mājām). Ceļš no skolas kalnā bija tā izmircis, ka ministra mašīna māla kalnā iegrima. Braucējiem bija jākāpj ārā un pašiem ar piesteigušos cilvēku palīdzību jāstumj mašīnu uz priekšu. Viesus sagaidīt skolā bija ieradušies arī skolas padomes locekļi Zandbergs un Anžels.
  • Pirmais izlaidums. 1933. gada 2. jūnijā izsniedza liecības par pamatskolas (6 klašu) pilna laika kursa beigšanu 8 absolventiem: Annai Lilijai Anžels, Arvidam Buchbinderam, Vandai Birutai Elzei Eglītis, Ernai Herminei Frīdenbergs, Fricim Vilim Kochs, Žanno Valfrīdam Lagzdiņš, Ernestam Lindenberģis, Mirdzai Zandbergs.
  • Skolēnu ekskursija uz Siguldu. 1933. gada jūnijā tika rīkota ekskursija uz Siguldu. Piedalījās 12 skolēni skolotāja T.Lagzdiņa un M.Dulles vadībā. Pirmajā dienā tika izceļota Siguldas puse, bet nākošā dienā Krimuldas un Turaidas krasti. Trešajā dienā vēl kavējās Rīgā - kara aerodromā u.c.
  • Skolēnu skaits 1933. gada rudenī:
    • 1.klasē - 18 skolēni,
    • 2.klasē - 20 skolēni,
    • 3.klasē - 14 skolēni,
    • 4.klasē - 9 skolēni,
    • 5.klasē - 10 skolēni,
    • 6.klasē - 5 skolēni.
    • Izveidojās 3 apvienotas klases: 1. un 2. klase, 3. un 4. klase, 5. un 6. klase. 
    • Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, skolēnu skaits vairojies par 11 skolēniem.
  • 1934. gada 13. janvārī skola tika slēgta uz 3 nedēļām, jo lielākā daļa skolēnu bija saslimuši ar masalām.
    Marija Zenta Siliņa
    (bij. Dulle)

  • 1934. gada 4. martā Tumes pamatskolas pedagogu padome savā sēdē apstiprināja skolēnu kooperatīva statūtus. Par kooperatīva vadītāju ievēlēts skolotājs Teodors Lagzdiņš, bet par revīzijas komisijas priekšsēdētāju skolotāja Hilda Lagzdiņš. Faktiski skolēnu kooperatīvs sāka darboties jau 1925. gadā. Kooperatīva uzdevums bija tirgoties ar grāmatām un rakstāmpiederumiem. Preces iegādājās kooperatīva "Kultūras Balss" veikalā Tukumā, bet vēlāk pie Alf.Ekmaņa Tukumā. Rakstāmlietas pēdējos gados izdevīgāk bijis iepirkt Rīgā pie J.Rozes un Em.Benjamiņas, kur saņemtas labas preces par samērā prāvu atlaidi. Kā pārdevēji darbojās skolēni, tie paši arī naudas saņēmēji - kasieri.
  • Otrais izlaidums. 1934. gada 3. jūnijā tika izsniegtas liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu:
    • Matildei Katrīnei Ansons - 1. šķiras liecība,
    • Emilijai Kleinups - 1. šķiras liecība,
    • Austrai Grīve - 2. šķiras liecība,
    • Egonam Frīdenberģis - 1. šķiras liecība,
    • Pēterim Vlasovs - 1. šķiras liecība.
  • 1934. gadā skolotāja Marija Zenta Dulle apprecējās ar skolotāju Oskaru Siliņu, kurš strādā 1.Jelgavas pilsētas pamatskolā. 
  • Olga Ērika Larsens
    1934. gada augustā skolotāja M.Siliņa saslima ar tuberkulozi un tika ievietota Inčukalna sanatorijā. Slimās skolotājas vietā skolu valde atsūtīja Olgu Ēriku Larsens. Viņa nostrādāja Tumes pamatskolā turpat visu mācību gadu līdz 1935. gada 1. maijam.
  • Hilda Lagzdiņa 1934. gada novembra sākumā aizgāja grūtniecības atvaļinājumā, un viņas vietu no 4. novembra pildīja rezerves skolotāja Malvine Rozenberga. Viņa nostrādāja Tumes pamatskolā līdz 1935. gada 13. janvārim, kad skolotāja Hilda Lagzdiņa stājās atkal darbā. 1934. gada 18. novembrī Hildai Lagzdiņai Irlavas sarkanā krusta slimnīcā piedzima dēls Ģirts.
  • 1934. gada rudenī skolēnu skaits sasniedza 86 skolēnus, kas bija par 10 skolēniem vairāk kā iepriekšējā gadā.

Citi pasākumi skolas telpās

  • 1930. gada 20. aprīlī (pirmajos Lieldienu svētkos) Tumes Lauksaimniecības biedrība rīkoja saviesīgu vakaru ar teātra izrādi un dejām. Izrādīja Kaspara Gunispera komēdiju 3 cēlienos "Priekšzīmīgā saimniecība". 
    Hilda Lagzdiņa

  • 1930. gada 11. maijā skola sarīkoja skolēnu sarīkojumu ar dziesmām, deklamācijām un teātri.
  • 1930. gada 29. maijā Tumes Lauksaimniecības biedrība rīkoja priekšlasījumu vakaru ar kino izrādi. Tēma - mākslīgu ganību iekārtošana, arī kino par šo tēmu.
  • 1930. gada 21. septembrī Tumes Lauksaimniecības biedrība rīkoja mantu izlozi, priekšlasījumus un kino izrādi.
  • 1930. gadā no 9. līdz 14. decembrim Tumes Lauksaimniecības biedrība sarīkoja kursus dārzkopībā, lopkopībā un laukkopībā. Priekšlasījumi papildināti ar kino izrādi.
  • 1930. gada 21. decembrī skola sarīkoja skolēnu eglītes vakaru pēc parastās programmas ar skolēnu teātri: Fr.Krastiņa "Bārenīšu Ziemassvētku sapnis" un Melnalkšņa "Īkšķītis" 5 cēlienos. 
  • 1930. gada 31. decembrī pamatskolas padome rīkoja teātra izrādi, jaunā gada sagaidīšanu un dejas. Izrādīja Saulieša komēdiju 3 cēlienos "Inteliģenti". Dejas pie patafona mūzikas ar skaņu pastiprinātājiem. Lugā darbojās: Krišs Riekstiņš (Vēsmiņu saimnieks), Pauline Brūvels (Adeline), Jēk.Didrihsons (Fēlikss), J.Stenders (Šķaunacis), Em.Brūvels (Salmiene), F.Golgats (kāds vīrs), Kleinups (policijas aģents).
    T.Lagzdiņš 1934. gadā

  • 1931. gada 20. septembrī Tumes Lauksaimniecības biedrība sarīkoja mantu izlozi ar saviesīgu dzīvi (dejām un rotaļām).
  • 1931. gada 20.decembrī jaunās skolas telpās (1.stāvā) tika sarīkots ziemassvētku eglītes pasākums ar mantu izlozi. Lozes cena Ls 0,50. Ienākumi tiks izlietoti skatuves iekārtai jaunajās telpās un mācību līdzekļu iegādei. Pasākuma programma: svētruna un telpu iesvētīšana (mācītājs Virbulis), Ziemassvētku ludziņa skolēnu izpildījumā (Ed.Ramata pasaku spēle 3 cēlienos "Laimes māmiņa"), dziesmas, dzejoļi, dejas un rotaļas. Ieejas maksa Ls 1,00, bērniem līdz skolas vecumam par brīvu. Pasākums beidzās plkst. 12:00. 
  • 1931. gada 31. decembrī Tumes Lauksaimniecības biedrība rīkoja slēgtu tējas vakaru. Vakara programmā kopīgais mielasts, dejas un jauna gada sagaidīšana.
  • 1932. gada 22. decembrī skolas Ziemassvētku vakars ar parasto programmu: dziesmas, deklamācijas, teātris, dejas un rotaļas. Apmeklētājus skaits - ap 125 personas.
  • 1932. gada 31. decembrī Jaunā gada sagaidīšana - teātra izrāde un saviesīga dzīve. Izrādīja Linduļa komēdiju 4 cēlienos "Dzīve ir skaista". Apmeklētāji uz teātri - 39 sēdvietas un 25 stāvvietas. Uz balli izņemtas 90 ieejas biļetes.
  • 1933. gada 17. aprīlī otro Lieldienu svētkos Tumes pagasta aizsargu nodaļa un aizsardžu pulciņš rīkoja priekšlasījumu "Pilsonis un valsts", kā arī teātra izrādi - J.Dzintarnieka lugu 3 cēlienos "Aizsargs Pliens". Pēc teātra viesīga sadzīve. Lugā darbojās sekojoši aktieri: Augusts Kleinups, Matilde Ulmanis, Elza Stunda, Teodors Lagzdiņš, Emilija Kēniņš, Kārlis Vāczemnieks, Juris Stenders.
  • 1933. gada 14. maijā skolas sarīkojums ar dziesmām, deklamācijām un skolēnu teātri, dejām un rotaļām. Izrādīja ludziņu "Dullais Dauka".
  • 1933. gada 18. novembrī Tumes pamatskolas jaunatnes sarkanā krusta pulciņš sarīkoja valsts pastāvēšanas svētku svinības.
  • 1933. gada 17. decembrī skolas padome sarīkoja tirdziņu un skolēnu Ziemassvētku eglīti ar priekšnesumiem, dejām un rotaļām. Izrādīja arī lugu "Maija un Paija". Pieaugušo apmeklētāju skaits bija 164. Pārdotas 337 loterijas biļetes. Skola nopelnīja Ls 264,07.
  • 1933. gada 31. decembrī Tumes lauksaimniecības biedrība rīkoja mantu izlozi, saviesīgu dzīvi ar dejām un jaunā gada sagaidīšanu.
  • 1934. gada 3. februārī Tumes pagasta aizsardžu pulciņa iesvētīšana.
  • 1934. gada 2. aprīlī skolas padome sarīkoja teātra izrādi ar saviesīgu vakaru. Izrādīja Hugo Krūmiņa komēdiju 3 cēlienos "Modernais lauksaimnieks". Pasākums bija švaki apmeklēts - tikai 55 teātra skatītāji un uz dejām pārdotas tikai 50 biļetes.
  • Tumes skolas skolēni un skolotāji Tukumā pie Berga spiestuves,
    kurā iespieda vietējo Tukuma apriņķa avīzi.
    Centrā T.Lagzdiņš un Marija Siliņa (bij. Dulle)
    1934. gada 21. oktobrī Tumes lauksaimniecības biedrība kopīgi ar Lauku pārraudzības biedrību sarīkoja biedru ražas apskati ar priekšlasījumiem par laukkopību un lopkopību. Ražas apskate bija diezgan plaša un vispusīga. Gandrīz visi izstrādātāji saņēma godalgas naudā kopā ar atzinības rakstiem.
  • 1934. gada 9. novembrī skolā (mācību laikā) notika bērnu rīts - koncerts. Programmu izpildīja operdziedonis K.Krūmiņš un H.Krūmiņa, pavadītāja (uz skolas harmoniju) L.Jēgera. Bija vērtīgs priekšnesums, tikai trūka klavieres pavadījumam.
  • 1934. gada 18. novembrī skola rīkoja valsts svētku svinēšanu ar dziesmām un priekšlasījumiem. Dziedāja skolēnu koris skolotājas Ē.Larsenas vadībā, bet skolotāja Rozenberga lasīja par vienoto Latviju.
  • 1934. gada 23. decembrī skolas ziemassvētku eglītes sarīkojums. Pieaugušie bija nopirkuši 196 ieejas biļetes, kopā ar bērniem apmeklētāju skaits sniedzās pāri 300.
  • 1934. gada 31. decembrī Tumes lauksaimniecības biedrība sarīkoja tirdziņu un balli, kas ticis apmierinoši apmeklēts.

Skolas dzīve (I.Zommeres atmiņas)

"Savas skolas gaitas uzsāku Latvijas Brīvvalsts laikā. Par skolu un skolas dzīvi saglabājušās gaišas un dažādiem notikumiem bagātas atmiņas. Tumes skolā pirms mācībām notika rīta lūgšana. Ērģeles skolā spēlēja skolotājs Teodors Lagzdiņš. Vēlāk tika nopirktas arī klavieres. Arī pusdienas skolā vienmēr sākās ar lūgšanu. Visi apsēdāmies pie galda un noskaitījām šādu lūgšanu:
                Nāc, Kungs Jēzu,
                Esi mūsu viesis,
                Svētī, ko esi devis,
                Āmen.
Pusdienās parasti bija zupa. Visi pusdienas neēda, bet trūcīgākie skolēni ēda par brīvu.
Skolas ēdamzāle. 30tie gadi.

Citi ņēma līdzi maizi, tēju varēja iegādāties par nelielu samaksu. Skolas virtuvē dežurēja 5. un 6. klases meitenes, klašu žurnālos tika apskatīts, kas ir skolā, un 15 minūtes pirms pusdienām virtuves dežuranti devās saklāt galdus. Pēc tam dežuranti nonesa un nomazgāja netīros traukus. Pirms pusdienām visi skolēni gāja mazgāt rokas.
Skolā bija kooperatīvais skapis, kur varēja nopirkt zīmuļus, burtnīcas, spalvas un citus skolēnu piederumus. Visas šīs lietas tirgoja skolēni, bet par skapja piepildīšanu ar tirgošanai paredzētajām lietām bija atbildīgi skolotāji. Skolā bija iekārtota arī bibliotēka, tas toreiz bija viens grāmatu skapis skolotāju istabā, no kura izdeva skolēniem grāmatas. Tās pēc tam atkal bija jāatgriež atpakaļ. Skolēniem, kas skolā palika pa nakti, līdzi bija lādītes kā literārajam varonim Buņģim, kurās viņi glabāja maizi. Tā kā skolā deva tikai pusdienas, par vakariņām un brokastīm šiem skolēniem bija jārūpējas pašiem. Skolēni gulēja internātā tikai ziemā un sliktos laika apstākļos, pavasarī brauca mājās, uz skolu devās ar velosipēdiem. Riteņus neviens tolaik nezaga. Zagt sāka tikai krievu laikos. Skolā blakus virtuvei dzīvoja saimniece. Strādāja Grīvīša meita, viņa apkopa arī telpas. Pats Grīvītis strādāja kā Tumes nabagmājas aprūpētājs. Vasarā skolēniem tika nozīmētas zināmas dienas, kad jānāk uz skolu strādāt. Kad novāca vecās muižas skolas drupas, skolas priekšā tika ierīkota apaļa puķu dobe, kuru droši vien atceras daudzi no skolas absolventiem.
Skolā skolēniem bija nodrošināta arī medicīniskā aprūpe. Vienu reizi gadā uz skolu brauca ārsts, kas pārbaudīja, vai galvā nav savairojušās utis, tika pārbaudīta arī skolēnu vispārējā veselība. Vasarā pagastmājā, kas atradās aiz "Lejasmuižniekiem" (apm. 5 km attālumā no skolas), skolēnus potēja pret bakām."

Harija Gulbja atmiņas

H.Gulbis 1968.g.
H.Gulbis 1934.,1935.g.
"1934. gada rudenī sāku iet Tumes skolā. Mani tūlīt uzņēma pirmajā klasē, kaut arī nebiju gājis ābečniekos un nepratu rakstīt. Tādēļ glītrakstīšanā savā pirmajā liecībā dabūju trīs ar mīnusu (5 ballu skalā). Vispār ar rakstīšanu man neveicās arī vēlāk, rokraksts bija neglīts, burtnīcās daudz kļūdu, un domrakstos līdz pat vidusskolas pēdējai klasei parastās atzīmes bija trijnieki un četrinieki."
"Atceros brīdi, kad pirmoreiz tikos ar skolotāju Teodoru Lagzdiņu. Tas bija kādā rudens pievakarē, dažas dienas pirms skolas sākuma. Lagzdiņš man iedeva grāmatu un lika lasīt, lai pārbaudītu manu sagatavotību skolai. Tā kā šo māku jau biju apguvis pirms diviem gadiem, lasīšana nekādas grūtības man nesagādāja. Taču rakstīt pratu tikai drukātiem burtiem. Neraugoties uz šo trūkumu, pārzinis nolēma mani iedalīt pirmajā klasē bez parastā ābečnieka gada. Droši vien jau centos nokavēto iedzīt, taču, noslēdzot pirmo pusgadu, atzīme glītrakstīšanā manā liecībā bija trīs ar mīnusu."

Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Lūdzu ievērot pieklājību!