Jaunās skolas būvniecība, 1930.- 1934.

Materiāls sagatavots, izmantojot Tumes skolas arhīva materiālus. Izmantoti arī "Tumes Ziņu" materiāli. Daži attēli un apraksti ņemti no grāmatas "Pietura Latvijas laikā Tumē. Vecmokās", Tumes pagasta padome, 2006., kā arī no grāmatas "Spēles ar mērniekiem un laikiem", Tumes pagasta izdevums, 2009. Fotogrāfijas uzlabotas, iekrāsotas.


Jaunās skolas būvniecība

Būvniecības sagatavošanas process aprakstīts iepriekš šeit.
  • 1930. gada maijā izsludinātajā izsolē par būvdarbu veikšanu tos uztic būvuzņēmējam J. Skumpem no Tukuma. Darbi jāveic pēc arhitekta P.Kundziņa 1923. gadā izstrādātā projekta. Projekts paredz uzcelt divstāvu ēku bijušajā Tumes muižas centrā iepretim vecajam kungu namam (celts, iespējams, ap 1760. g.). Tajā bija plānotas trīs mācību klases - 22, 42 un 44 skolēniem, paredzēta gan virtuve un ēdamistaba, gan guļamtelpa meitenēm un zēniem, kā arī divi dzīvokļi skolotājiem. (P.Kundziņa projekta attēli ir ielikti šīs lapas beigās)
  • Pēc Vasarsvētkiem, 1930. gada 11. jūnijā, ieradās pirmie strādnieki - Briedis un Grinfogels, un sāka valstīt pirmos akmeņus no būvvietas, lai varētu sākt pamatu likšanu. Pirmos akmeņus pamatos sāka iemūrēt sestdienā 21. jūnijā. Pie pamatu mērīšanas strādāja uzņēmējs Jānis Skumpe ar savu dēlu (apmeklējis amatniecības skolu) un strādnieki: Briedis un Grinfogels no Tukuma, un Jēkabs Gulbis no Vinsbergu mājām.
    1.att. Pamatakmens ielikšana 19.07.1930.
    (2. no labās: T.Lagzdiņš)

  • Oficiāla pamatakmens likšana bija sestdienā 19. jūlijā. (1. attēls)
  •  "Tukuma Ziņās" Nr.30, ceturtdien 1930. gada 31.jūlijā, ievietota korespondence par pēdējiem notikumiem "Jauna gaismas pils" (2. attēls)
  • 2.att. Publikācija "Tukuma Ziņās" par
    Tumes skolas pamatakmens likšanu
    "Tumes 6-kl. pamatskolas jaunbūvei sestdien, 19. jūlijā lika pamata akmeni. Metala kastītē iemūrēja dažādus dokumentus. Skolas pārzinis Lagzdiņš vedis aprakstu par skolas gaitām. No pagasta valdes darbvedes sastādīts un parakstīts no attiecīgiem valdes locekļiem dokuments par valsts, apriņķa un pagasta pašvaldības sastāvu. Neskatoties uz siena laiku, bija sanākuši visi pagasta valdes locekļi un būvkomisija pilnā sastāvā. No Tukuma apriņķa valdes bija ieradies būvinspektors (piez. - Tomsons) ar savu palīgu. Arī vietējie iedzīvotāji bija atnākuši noskatīties svinīgo aktu. Netrūka arī pagasta nespējnieki. Kasti ar dokumentiem, dažādiem naudas gabaliem un laikrakstiem ielika pamatos būvuzņēmējs J.Skumpe. Tad teica svinīgu runu priekšsēdētājs J.Zekunde. Pēc tam būvinspektors aizrādīja, ka pamats ir pietiekoši labs, uz tāda var droši celt jauno gaismas templi.
    Katrs no klātesošiem pielika savu roku, iemūrēdams nozīmīgo kasti. Tad runāja būvkomisijas loceklis un skolas pārzinis Lagzdiņš, norādīdams uz skolu kā gaismas templi, mūsu jaunatnes audzināšanai par brašiem tautas dēliem. Sekoja tautas lūgšana: "Dievs, svētī Latviju!"
    Klātesošos apsveica būvkom. loc. J.Zandbergs. Pag. valdes loceklis Puriņš savā runā norādīja jaunās skolas būves nepieciešamību. Skolai vajaga būt gaišai visādā ziņā. Tad uznāca silts lietutiņš un arī debesis iesvētīja skolas pamatus."


    3.att. Skolas celtniecība.
  • Visu vasaru turpinājās skolas celtniecība, un septembra sākumā ēka bija uzcelta tik tālu, ka varēja rīkot spāru svētkus. (4.,5. attēls)
  • Spāru svētki izvērsās par diezgan plašām svinībām, jo no pagasta vadības puses bija sarūpēts mielasts, tika pieaicināts mūzikas orķestris. Klātesošie noriskēja un uztaisīja kopbildi bēniņu stāvā, kur grīda bija tikai noklāta ar dēļiem. (6. attēls)
4.att. Spāru svētki. Ēka no priekšpuses. Kreisā pusē atrodas vecā skolas ēka.
5.att. Spāru svētki. Ēka no otras puses.
6.att. Spāru svētki. Sēž pagasta priekšnieks Zekunde.
Mazais puisītis ir T.Lagzdiņa dēls Ivars Lagzdiņš (6 g. vecs), viņam aiz muguras tētis.

  • 1930./31.g. ziemā Skumpe ar dēlu, kā arī citi strādnieki strādāja bez pārtraukumiem skolas celtniecībā:
    • izbūvēja visas starpsienas abos stāvos,
    • pašā aukstākā ziemas laikā skārdnieki strādāja vēl pie jumta aplikšanas ar skārdu, jo daļa jumta rudenī materiāla trūkuma dēļ palika neaplikta,
    • divi strādnieki (Ž.Polis un J.Skujiņš) gatavoja logus un durvis.
      7.att. P.Kundziņa Tumes psk. projekts. Fasāde.
      Skolas garums un platums ir apm. 25 un 15m.

  • Līdz 1931. gada 23. aprīlim paveikts: 
    • sadalītas iekštelpas, 
    • griesti izsisti ar dēļiem, 
    • durvju, logu sleņģes ieliktas, logu rāmji sataisīti. 
    • Vēl notiek darbi pie maliņu izsišanas.
  • Līdz 1931. gada 18. jūlijam
    • visi logi iestikloti, 
    • daļa telpu apakšstāvā izštukaturēti, 
    • sākti darbi pie sienu apmešanas un štukaturēšanas arī augšstāvā, 
    • tiek gatavotas durvis,
    • tiek strādāts pie pagraba sienu apmešanas darbiem,
    • griesti otrā stāvā tiek apklāti ar smilšu mālu,
    • tiek gatavotas jumta ūdens notekas caurules.
  • Līdz 1931. gada 22. septembrim
    • apšālētas ārsienas,
    • izštukaturētas visas telpas,
    • pašlaik podnieks iesācis mūrēt pirmo krāsni apakšstāvā lielajā klasē.
      8.att. P.Kundziņa Tumes psk. projekts. Stāvu plāni.
  • Līdz 1931. gada 25. novembrim:
    • apakšstāvā saliktas visās telpās grīdas,
    • podnieks (Grīnsteins) pašlaik strādā pie maizes krāsns un atliek celt vēl krāsni skolas ēdamistabā,
    • pagatavotas izņemamās sienas un koka (saplākšņa) panelis apakšstāvā,
    • atliek vēl apakšstāvā: koka darbi atejā un citi sīkumi, tad vēl krāsošanas.
  • Līdz 1932. gada 16. aprīlim:
    • augšējo telpu sienas un griesti ir pilnībā izkrāsoti,
    • logu krāsošana arī pa daļai ir pabeigta,
    • jākrāso vēl grīdas un trepju telpa,
    • būves pamatus vajadzētu apmest,
    • drīzumā (šajā vasarā) vajag arī krāsot ēkas ārsienas.
  • Skolas būvniecības darbi bija jāpabeidz līdz skolas iesvētīšanas svētkiem 1932. gada 11. septembrī. Tā tas arī notika, jo tālāk hronikā vairs netiek rakstīts par turpmākiem celtniecības darbiem.
  • 9.att. P.Kundziņa Tumes psk. projekts.
    Kāpņu telpu šķērsgriezums.
    1932. gada oktobrī - novembrī pagasta darbinieki - klaušu pildītāji, ķērās pie vecās ēkas noplēšanas. Pagalms pie akas (pumpja) tiek piekrauts ar baļķiem un dēļiem - augstās, kārtīgās grēdās; parkā ap lielo liepu sakrāva ķieģeļu un dakstiņu grēdas. Ēkas vietā palika gruvešu kaudze; sevišķi augsti pacēlās tās vietas, kur atradās abi lielie manteļu skursteņi. Viens no tiem jumta daļā bija būvēts no nededzinātiem māla ķieģeļiem, kuri pa daļai ziemā no mitruma izšķīda. Drupas jaunās skolas priekšā bija redzamas vēl veselu gadu, jo tikai nākamā gada rudenī pagasta darbinieki varēja ķerties pie novākšanas.
  • 1934. gada 16. maijā Tumes pamatskolas padome nolēma, ka jāpārbūvē kūts un malkas šķūnis skolas vajadzībām, kūti uzdeva uzbūvēt uzņēmējam J.Kroņkalnam no Tomeniem, bet malkas šķūni Grābējam no Jaunpils. Kūts būvniecībai (jumta sējumiem) papildus izmantoja kokmateriālus no vecās skolas. Abas ēkas tika izbūvētas līdz rudenim.

Naudas līdzekļi

10.att. P.Kundziņa Tumes psk. projekts. Pagrabs.
Ministru Kabinets naudu skolas Tumes pamatskolas būvei piešķīra vairākas reizes:
  1. 1925., 1926., 1927. g. pabalsti no valsts kopā sastāda Ls 11000,
  2. 1930. g. aizdevums Ls 5000,
  3. 1930. gada 19. jūnijā Ls 5000,
  4. 1931. gada 1. jūlijā Ls 4000,
  5. 1931. gada oktobrī Ls 5000.
Nopelnītie procenti no aizdevumiem Ls 291,10

Izpildītas klaušas (pagasta iedzīvotāju darbs un līdzekļi) Ls 23952.
Ieguldīti pagasta līdzekļi Ls 9864,96

Pēc T.Lagzdiņa aprēķiniem, skolas būvniecība izmaksāja Ls 65656,06

11.att. Uzceltā Tumes 6-kl. pamatskola. 30tie gadi.



Nav komentāru :

Ierakstīt komentāru

Lūdzu ievērot pieklājību!