Tumes skolas vēsture, 1935.-39.

 Aizgājušie gadi 1935.- 1939.

Materiāls sagatavots, izmantojot Tumes skolas arhīva materiālus. Daži attēli un apraksti ņemti no grāmatas "Pietura Latvijas laikā Tumē. Vecmokās", Tumes pagasta padome, 2006., kā arī no grāmatas "Spēles ar mērniekiem un laikiem", Tumes pagasta izdevums, 2009. Fotogrāfijas uzlabotas, iekrāsotas.

Ievads

Šie ir Tumes pamatskolas uzplaukuma gadi, jo tiek dibināts 632. mazpulks, Sarkanā krusta pulciņš, tiek labiekārtota jaunā skola. Skolēnu skaits aug ar katru gadu. Skolēni čakli mācās, brauc ekskursijās, kā arī prot atpūsties, rīkojot tirdziņus-pasākumus ar ludziņu iestudējumiem un dejām. Apkārtējās valstīs demokrātija tiek nomainīta ar autokrātiju, arī Latvijā, kad visur mūsu dzimtenē tiek sumināts vadonis K.Ulmanis - ir izteikts nacionālisma un patriotisma gars.

Svarīgākie notikumi un fakti

• Pie skolas nodibināts mazpulks
• 1935. gada 8. februārī pēc skolas pārziņa T.Lagzdiņa ierosinājuma tika sasaukta mazpulka dibinātāju sapulce. Protokolu parakstīja 15 skolēni - mazpulka dibinātāji, un tas tika iesniegts savienībai "Zemgales lauksaimniecības centrālbiedrība" reģistrēšanai. Pirmajā valdē ievēlēti: Laimonis Frīdenbergs, Irma Kaupiņš, Kārlis Balodis, Zigrida Eglīte, un Juris Grīnbergs. Drīz tika saņemts paziņojums, ka mazpulks reģistrēts ar Nr.632. 6. oktobrī tika sarīkota pirmā ražas apskate.
• 9. martā Tumes pamatskolas Jaunatnes sarkanā krusta pulciņš rīko svinīgā solījuma un karoga iesvētīšanas svētkus. 

  

  1.att. Sarkanā krusta pulciņš

  
  
• Karogs - paša pulciņa darināts: uz balta fona vidū sarkans krusts, stūrī valsts karoga krāsas; vienā pusē uzraksts: "L.J.S.K. Tumes VI-kl. pamatskolas pulciņš", otrā pusē uzraksts: "Draugs un palīgs".
• Karogu iesvētīja un garīgo aktu izpildīja prāvests Virbulis. No centra bija ieradies viesis Jēkabsona k-gs, kurš noturēja pagaru referātu. Vēlāk uzstājās skolēnu dubultkvartets, deklamācijas u.c.
• No 1935. gada 1. maija skolotāja M.Siliņa stājas atkal darbā pēc izveseļošanās no diloņa (tuberkulozes).
• 1935. gada 13. maijā desmit skolēni no 1. un 2. klases M.Siliņas vadībā devās ekskursijā uz Jelgavu. Tika apmeklēta Jelgavas pils u.c. vietas.
• No 16. līdz 18. maijam 21 skolēns no 3.-6. klasei devās ekskursijā uz Rīgu T.Lagzdiņa vadībā. Tika apmeklētas daudzas ievērojamas vietas un fabrikas. Vadītājs T.Lagzdiņš šajā ekskursijā saslima ar angīnu, tā kā vēlāk, pārbraucot mājās, bija jāliekas gultā.
• 1935. gada 6. jūnijā tika izsniegtas liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu: Annai Valijai Gipserei, Olgai Ulrikai Grīvei, Paulīnei Kalpiņai, Jēkabam Arvīdam Vāczemniekam. Visi beidza ar 1. šķiras liecību. Valija Gipsere saņēma valdības dāvanu - grāmatu: Ed.Virza "Kārlis Ulmanis".
• Skolēnu skaits 1935./36.m.g. sasniedza 96 skolēnus, kas ir par 10 skolēniem vairāk kā pagājušajā mācību gadā.
• 1935. gada 18. novembrī svinībās pie Brīvības pieminekļa iesvētīšanas piedalījās visi pamatskolu pārziņi - to skaitā arī T.Lagzdiņš.
• 1936. gada 20. janvārī skolotāja Marija Siliņa aiziet grūtniecības atvaļinājumā. Viņas vietu atkal pilda agrākā vietas izpildītāja Erika Lardens, kura pa šo laiku (1935. gada Jāņos) apprecējusies ar Frici Elceru, Irlavas pag. Lieltiļļu saimnieku. Elcera kundzei nācās mācību gadu ar pirmajā 4 klasītēm nobeigt, jo Siliņa atgriezās tik 15. maijā ar dēlu Andri, kurš dzimis 1936. gada 19. februārī.
• 1936. gada 15. maija svinības skolā tika noturētas pēc sekojošas programmas:
• Plkst. 17:00 - Tumes pag. padomes svinīgā sēde,
• Plkst. 18:00 - Valsts Prezidenta radio runas noklausīšanās,
• Plkst. 19:00 - Skolas svinīgais akts, skolēnu dziesmas un deklamācijas (vadoņa izteicieni, kora deklamācijas - Virzas "Karogs", Brigaderes "Maizes klaips" u.c.),
• Plkst. 20:00 - Mācību nobeigšanas akts pirmās pakāpes klasēs,
• Plkst. 21:30 - Lielais ugunskurs skolas kalnā. Rotaļas un dejas.
• Ieeja visiem viesiem brīva.
• Meža dienas (teritorijas labiekārtošana).
• 1936. gada pavasarī (arī iepriekšējā gada rudenī) ir turpināti jau iepriekšējā gadā iesāktie darbi, lai novāktu skolas priekšā gulošās vecās skolas ēkas drupas un akmeņus, un tanī vietā sagatavotu vietu stādījumiem, zāļu laukumiem un celiņiem.
• Tika jau saplānots galvenais riņķa ceļš skolas priekšā, tāpat arī apaļais zālāju laukums ar eglīti centrā (eglīte ņemta no "Vāgnera" - Marijas dārza pie Tukuma). Vēl tika velti akmens pēc akmeņa, viens lielāks par otru. Zēni pa laipu vēla tos ratos un veda uz jaunbūvējamā saimniecības šķūņa vietu. Gar ceļa malu - no skolas ēkas parka virzienā - tika iedēstīts 23 metru garš dzīvžogs no parastā ligustra krūmiņiem (ligustrum vulgaris).
• 6. maijā skola kopīgi ar Tumes pagasta aizsargu nodaļu rīkoja meža dienas Tumes pagasta kapos (Čomu kapi). Gatvē - no ceļa līdz kapiem tika iedēstītas 22 liepiņas. Skolnieces apkopa pagasta nespējnieku kapu kopiņas. Darbos piedalījās arī pagasta vecākais Rob.Freimaņa k-gs. 
• 1936. gada 29. maijā izlaiduma aktā liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu izsniegtas: 
• Mirdzai Veronikai Anželai, Kārlim Balodim, Zigrīdai Maijai Eglītei, Rūdolfam Rihardam Eiķenam, Ņinai Neilandei, Ērikai Ozolniecei, Ārijai Riekstiņai.
• Izlaiduma akts šogad tika turēts pēc sevišķas Izglītības ministrijas izstrādātas kārtības, uzaicinot agrāko gadu abiturientus un daudz viesu no vecākiem un pagasta sabiedrības. Kā Izglītības ministrijas pārstāvis aktā piedalījās pulkvežleitnants Muižulis (Tukuma-Talsu kara apriņķa priekšnieks).
• Akts sākās plkst. 11:00 ar ziediem izgreznotā klasē. Pamatskolas koris dziedāja dziesmu, un klasē ar karogu ienāk abiturienti. Sekoja skolas pārziņa ievada runa, pēc tam Izglītības ministrijas pārstāvis notur akta runu. Pēc tam tika izdalītas liecības par pamatskolas kursa beigšanu. Līdz ar liecībām tika izsniegtas grāmatas - valdības dāvana: "Mana tēvu zeme" un "Par Latviju". Viens no beidzējiem teica runu, pateikdamies skolai un skolotājiem, bet visi kopīgi runāja atvadu vārdus: "Sveika, skola, modri būsim, tavu garu dzīvē nesot!" Skolas karogs (šoreiz valsts karogs) tika nodots vienam no 5. klases skolēniem - nākošai 6. klasei. Tad runāja vēl viens skolēns no nākošās 6. klases un kopīgi teikti vārdi no nākošās 6. klases: "Gara gaismas ceļu turpināsim, zinātnes un dailes tāles sniegsim." Beigās vēl runāja skolas pārzinis.
• Pēc svinīgā akta visi devās laukā stādīt piemiņas kociņu.
• Pēc kopīgas fotografēšanās viesi un skolēni kopā ar abiturientiem tika aicināti pie galda - tika rīkots groziņu vakars, par ko parūpējušies 5. un 6. klases skolēni.
• Vakars noslēdzās ar kopīgām rotaļām (dejas šoreiz izpalika).
• Kā viesi aktā piedalījās: pagasta vecākais Rob.Freimanis, pulkvežleitnants Kaupiņš, aizsardžu priekšniece M.Meldere, Tumes lauksaimniecības biedrības priekšnieks Zandbergs u.c.
• Radio aprāts skolā:
• Jau 1929. gada decembrī skola iegādāja radio aparātu. Pa šiem gadiem aparāts tika nolietots, tapis nepilnīgs, pa daļai nolietojies.
• 1936. gada 19. septembrī skola iegādāja jaunu divlampiņu aparātu tieši no Valsts elektriskās fabrikas Rīgā. Aparāts - 1936. gada modelis, maksā 72 latus. Izdevumus sedz pagasta valde.
• Skolēni nu varēja katru nedēļu trešdienās noklausīties radio pusstundu - no plkst. 11:35-12:00
• Arī naktsgulētājiem vakaros pa reizei bija mūzika.
• Draudzīgā aicinājuma dāvana:
• 1936. gada 25. aprīlī skola saņēma no Izglītības Ministrijas Kultūras fonda nodaļas pirmo prāvo dāvanu - divus grāmatu saiņus - 34 grāmatas, kuras Kultūras fonda nodaļa iegādājusies par naudu, kas ziedota, sekojot Prezidenta Dr. K.Ulmaņa 1935. gada 28. janvāra draudzīgam aicinājumam.
• Grāmatas tiešām skaistas, vērtīgas, praktiski un stingri iesietas.
• Skolēnu skaits 1936./37.m.g.:
  
• 1937. gada janvārī, februārī, martā un aprīlī skolā pēc sarakstiem skaitījās 104 skolēni. Tas šimbrīžam ir rekorda skaitlis. Pieliekot vēl klāt pirmsskolniekus, kuri ierodas uz mājmācības kontroli divas reizes nedēļā, skolēnu skaits būs tuvu pie 120.

  

  2.att. Tumes psk. skolēni 1937. gada pavasarī

• Ceturto skolotāju skolu valde mums tomēr nedod.
• 1937. gada 2. februārī stundu laikā skolā piepeši ieradās tautskolu direktors M.Soste, pamatskolu inspektors Alste un Tukuma apriņķa vecākais Bringers. Skolā tie uzturējās īsu laiku (apmeklēja tomēr katru klasi un iztaujāja skolēnus), tad brauca tālāk uz Abavas un citām skolām.
• Mazpulka karoga svētki.
• 1937. gada 14. februārī skolas telpās 632. Tumes mazpulks svētīja lielus svētkus. Tumes lauksaimniecības biedrība dāvināja mazpulkam karogu, un tā nu šajā dienā notika karoga iesvētīšana un nodošana.
• Mācītājs Virbulis noturēja garīgo aktu un izdarīja karoga iesvētīšanu. Pēc tam mazpulku inspektors Cīrulis saņēma karogu un noturēja garāku svētku runu, nododams karogu mazpulka skolotājam Lagzdiņam. Tālāk karogs tika nodots karognesējam Eduardam Eglītim.
• Pilntiesīgie mazpulka dalībnieki nodeva arī svinīgo solījumu, ko pieņēma mazp. insp. Cīrulis.
• Pēc svinīgā akta tika izrādīta mazpulku luga "Tēva sētā", tad dejas un rotaļas. Apmeklētāju bija ap 100 pers.
• Militārā mācība.
• No 1937. gada 15. marta militārās mācības stundas 5.-6. kl. zēniem sāka pasniegt Ernests Pauka, kas skolā ieradās reizi nedēļā.
• Ap Ziemassvētkiem šinī pašā gadā Pauka izbeidz mācības, jo neesot laika - varbūt arī citi iemesli. Šīs stundas aizpildīja, kā jau agrāk, skolas pārzinis Lagzdiņš.
• Skolas apkārtnes izdaiļošana.
• 1937. gada pavasarī galīgi tika izbeigti darbi ar vecās skolas pamatu izārdīšanu. Pie lielajām liepām tagadējās skolas priekšā tika pārrakta zeme un velti ārē vēl lieli jo lieli akmeņi. Tanī vietā tika iekārtoti glīti stādījumi: gar galvenā riņķa ceļa malu tika sadēstīti krūmiņi dzīvžogam - Lignatrum vulgaris. Gar lielā apļa malām tika iedēstītas tūjas (dzīvības koki) - arī dzīvžogam. Skolas priekšā tika uzstādīts 14 metru garš karoga masts, kurā 15. maijā plīvoja 5m garš valsts karogs.
• 1937. gada vasarā skolas bērni kārtīgi ieradās darbos, lai apkoptu stādījumus košuma dārzā un skolas dārzā, resp. koku skolā.
• Vēl jāatzīmē, ka jau pagājušā gada pavasarī tika iekārtots jaunais skolas dārzs: tika iedēstītas par valdības pabalstu pirktās ābelītes, avenes un ogu krūmi, kā arī sadēstīti kādi 60 ābeļu mežeņi, kuri vēlāk tika uzacoti. 1936. gada rudenī ap dārzu tika uzcelta sēta - skolēnu darbs brīvajās stundās. 1937. gada pavasarī dārzs tika paplašināts, sevišķi koku skola. Pie acošanas jau strādāja tikai skolotājs, jo pirmo acotāju - skolēnu darbs bija stipri neveiksmīgs.
• Tika dēstīti arī vairāki ārstniecības un bišu augi - izmēģināšanai.
• 1937. gadā no 21. aprīļa līdz 29. aprīlim skolā strādāja saslimušās skolotājas Marijas Siliņas vietā Ingeberga Jēgers no Tukuma, beigusi angļu institūtu, bet bez vispārīgām skolotāja tiesībām.
• Piektais izlaidums.
• 1937. gada 30. maijā izlaiduma aktā liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu izsniegtas sekojošiem skolēniem:
  

1. 

   3.att. 1937. gada izlaidums

   Arvīdam Arnim (1.šķiras liecība),
2. Laimonim Frīdenbergam (1.šķiras liecība),
3. Jurim Revisam-Grīnbergam (1.šķiras liecība),
4. Eduardam Eglītim (1.šķiras liecība),
5. Valdai Ozoliņai (1.šķiras liecība),
6. Austrai Buhbinderai (1.šķiras liecība),
7. Irmai Kaupiņai (1.šķiras liecība),
8. Artūram Baumanim (1.šķiras liecība),
9. Edgaram Rībenam (1.šķiras liecība),
10. Valijai Akmenei (1.šķiras liecība),
11. Vilim Sohertam (1.šķiras liecība),
12. Kārlim Krauzem (2.šķiras liecība).
• Kā Izglītības ministrijas pārstāvis aktā piedalījās O.Krauze - būvinspektors Iekšlietu ministrijā, dzimis Tukumnieks. Aktā bija jau vairāk viesu kā iepriekšējā gadā, sevišķi daudz agrāko gadu abiturientu.
• Skolotāja - vietas izpildītāja.
• 1937. gada 4. septembrī skolotāja Marija Siliņa aizgāja grūtniecības atvaļinājumā. Kā vietas izpildītāja tika komandēta Maiga Veidenberga, šī gada pavasarī beigusi Rīgas skolotāju institūtu, bijušā Vecmoku pamatskolas pārziņa R.Veidenberga meita. M.Veidenberga bija enerģiska un čakla skolotāja, Tumes skolā strādāja līdz 1937. gada Ziemassvētku brīvlaikam. Pēc jaunā gada skolā ieradās atkal Marija Siliņa - nu jau ar otro dēlu - Jāni.
• Kopēdināšana - paplašināta.
• 1937. gada 12. oktobrī sākta skolēnu kopēdināšana, izsniedzot brokastīs kafijju, pusdienās 1-2 ēdienus un nakts gulētājiem arī vakariņas. Daļa skolēnu piedalās ar produktiem, kādi pēc saraksta nolikti, bet pārējie maksā naudā: 15 sant. par pusdienām un 15 sant. par brokastīm un vakariņām kopā; maize katriem sava, pie kafijas arī savs cukurs.
• Līdzšinējā tējas dzeršana pusdienās tiem, nepiedalās pie kopgalda, - izbeigta.
• Nu sākās arī jo sīka grāmatvedība par ienākušiem un iztērētiem produktiem, par atsevišķiem ēdējiem, viņu iemaksām naudā vai produktos. Trīs reizes gadā jāiesniedz "Tumes pagasta skolēnu kopēdināšanas veicināšanas fonda nodaļas pārvaldes priekšsēdētājam" nolēse par kopēdināšanu.
• Kopēdināšanā šinī mācību gadā piedalījās pāri par 40 skolēniem.
• 1938. gada pavasarī tumes pamatskolas Latvijas jaunatnes sarkanā krusta pulciņš izbeidz savu darbību. Faktiski darbība izbeidzās jau 1937. gada rudenī, sakarā ar vadītājas Marijas Siliņas aiziešanu slimības atvaļinājumā. Pedagogu konferences lēmums: pie skolas var darboties tikai viena jaunatnes organizācija - mazpulks.
• Skolai jauns pianino.
• Tā kā klavieru fondā iekrājies jau 900 latu, tad pacēlās jautājums, vai nevarētu ķerties pie klavieru apskatīšanas un iegādāšanos.
• Tika pilnvarots skolotājs T.Lagzdiņš un komandēts uz Rīgu iegādāties klavieres. Kā speciālists braucienā piedalījās arī Tukuma skolu darbnīcas vadītājs Vītols.
• 1938. gada 7. martā tika nopirkts mazlietots pianino par Ls 1500.
• Tika iemaksāti Ls 900, pārējais tiks izmaksāts - š.g. 1. maijā Ls 300, 1939. gada 1. maijā arī Ls 300.
• 1938. gada 15. maija svētki skolā.
• Pēcpusdienā skolā pulcējās skolas jaunatne un pieaugušie, lai kopīgi svētītu lielos valsts vienības svētkus.
• Pagasta padome noturēja svinīgo sēdi, tad sekoja skolēnu dziesmas un citi priekšnesumi. Dziedāja arī pieaugušo koris. Pēc plkst. 18:00 visi noklausījās Valsts Prezidenta Dr. K.Ulmaņa runu (radio). Tālāk sekoja mācību beigu akts pirmās pakāpes klasēm.
• 1938. gada 29. maija svinīgais izlaidums.
• Liecības par pamatskolas pilna kursa beigšanu no Iekšlietu ministra V.Gulbja rokas saņēma sekojoši skolēni:
1. Vilma Glauda Epele (1.šķiras liecība),
2. Spulga Riekstiņa (1.šķiras liecība),
3. Anna Natālija Ozliņa (1.šķiras liecība),
4. Jānis Pēteris Jirgens (1.šķiras liecība),
5. Kārlis Ansis Jirgens (1.šķiras liecība),
6. Edvards Kārlis Kurka (2.šķiras liecība),
7. Žanis Rūdolfs Freimanis (1.šķiras liecība),
8. Sergejs Neilands (2.šķiras liecība).
• Vietējā avīze "Jaunā Tukuma Balss" par svinībām raksta:
• Svētdien visā valstī pamatskolas svinēja audzēkņu izlaiduma svētkus. Liela svētku diena bija arī Tumes pamatskolai, kurā ieradās iekšlietu ministrs V.Gulbis. 
  Ministru uz apriņķa robežām sagaidīja un apsveica apriņķa priekšnieks E.Mauriņš, apriņķa vecākais R.Bringers un pilsētas galva T.Zīverts. Pie Smārdes pagasta valdes celti goda vārti, pie kuriem ministru sagaidīja Smārdes pagasta vecākais M.Rēpiņš, Milzkalnes pagasta vecākais P.Zīverts, Slampes pagasta vecākais Reinbergs, Praviņu pagasta vecākais Lambreksis un skolas audzēkņi ar skolotāju Zommeru priekšgalā. Aizsardžu pārstāve un skolu jaunatne augstajam viesim pasniedz ziedus. Ministrs pateicās par parādīto uzmanību, novēlēdams skolēniem labas sekmes, pēc tam apskatīja Ozolpils parku, kura izdaiļošanai Smārdes pagasta pašvaldība pielikusi daudz pūļu, lai skaistais pagasta un tautas nams dabūtu piemērotu apkārtni.
  
• Tālākais ceļš ved caur Tukumu uz Tumes pamatskolu. Pie skolas goda vārti. Špaleru goda ierindā nostājušies aizsargi, aizsardzes, skolu jaunatne un pagasta pašvaldības amatpersonas ar pagasta vecāko Freimani priekšgalā. Ministrs pieņem rotas komandiera Lindermaņa ziņojumu, pēc kam to apsveic skolas pārzinis T.Lagzdiņš un pagasta vecākais R.Freimanis, bet skolniece Maiga Gulbe audzēkņu vārdā pasniedz ministram V.Gulbim ziedus.
• Ieejot aktu zālē, kura glīti dekorēt zaļumiem un ziedu virknēm, skolnieku koris augsto viesi apsveic ar dziesmu "Lai dzīvo!". Svinīgo aktu atklājot ministrs V.Gulbis starp citu teica: 
• "Šis ir tas laiks, kad sākas domas par nākotni, par sagatavošanos turpmākam dzīves ceļam. Šī diena ir svinīga vēl tādēļ, ka ierosina uz pārdomām - cik atbildīgs uzdevums stāv priekšā mūsu tautai. Kāda jaunatne - tāda būs mūsu valsts un nākotne. Tādēļ no svara, ka no jaunatnes izaug krietni un stipri cilvēki, kas mīl darbu un nevairās no grūtībām.
  Viss tas, ko esam panākuši un sasnieguši, ir iegūts smagi un neatlaidīgi strādājot. Mūsu tēvu tēviem bija daudz grūtāk strādāt, bet viņi tomēr veikuši un sagatavojuši zemi tai labklājībai, kuras augļus mēs tagad baudām. Nekāds darbs lai jūs neatbaida un nekad nezaudējiet darba gribu un dzīves prieku, kas paceļ pāri visiem šķēršļiem.
  Ar to vien nepietiek, ka gūstiet panākumus savā darbā, bet jums jāstrādā arī vispārības labā. Mūsu tautas vadonis Dr. K.Ulmanis it sevišķi pastrīpojis jēdzienu par dzimto pagastu, kur skaistās bērnības atmiņas un ideāli. Tam blakus lai nostājas dzimtā skola. Ikviens lai ar sirsnību atceras dzimto vietu un pieliek roku šīs vietas izdaiļošanai un dzīves celšanai.
  Visaugstākais un arī vissvarīgākais - mīlēt dzimto zemi, tautu un Latvijas valsti un zināt savus pienākumus pret to. Neatkarīga valsts ir augstākais, ko tauta var sasniegt. To mēs esam sasnieguši grūtajās brīvības cīņās, bet iespēju brīvi veidoties un plaukt mums deva 1934. gada 15. maijs, pulcējoties ap vadoni Dr. K.Ulmani, atgūstot vienību un tautas kopību.
  Pateicoties Vadonim mūsu dzīve gājusi milzu soļiem uz priekšu, tādēļ mums jāglabā un jāsargā tautas vienprātība un vienība. Šai vienībai un vienprātībai jāizpaužas visur. Ja mēs kā brīvas valsts pilsoņi baudām tiesības, kādas ir vecām kultūras tautām, tad mums arī jāzina, ka mums ir savi pienākumi pret valsti un vajadzības gadījumā jāprot arī nest upurus. Tādēļ lai katrā laikā esam gatavi sargāt savu valsti, kad tas būs vajadzīgs, būsim arī stipri un neuzvarami.
  Vadonis devis jums līdz grāmatu "Tev mūžam dzīvot, Latvija". šo uzrakstu ieslēdziet savās sirdīs, un ja par to mēs visi stāvēsim, tad Latvija arī mūžam pastāvēs.
  Dievs, Svētī Latviju!"
• Pēc tam ministrs izsniedza diplomus un Vadoņa balvu, ko saņēma beigušie: Valita Ozoliņa, Vilma Eppe, Sergejs Neilands, Edv.Kurka, Spulga Riekstiņa, Žanis Freimanis, Ansis Jirgens un Pēteris Jirgens.
• Audzinātājiem absolventu vārdā pateicās Spulga Riekstiņa. Atvadoties no bijušajiem skolas biedriem 5. klases skolnieks Kārlis Kalniņš novēlēja absolventiem neaizmirst savu pirmo skolu, paturot to labā atmiņā.
  

• 

  4.att. 1938. gada izlaidums

  Pagasta vecākais Freimanis pateicās ministram V.Gulbim un pārējiem par ierašanos svētkos un valdības balvu. Atvadoties no absolventiem, skolas pārzinis Lagzdiņš aizrādīja, ka "dzīve bieži vien vienam otram prasīs daudz vairāk spēka un nostādīs daudz grūtākas problēmas, nekā tas bijis skolā, tādēļ nekad nezaudēt drosmi un paļāvību uz saviem spēkiem, kādas grūtības arī nepiemeklētu. Mazāk domājiet par savu labumu, bet gan par to, kas nepieciešams tautas kopējai labklājībai."
• Klātesošie pēc tam jūsmīgi sumināja valsts prezidentu Dr. K.Ulmani, iekšlietu ministru V.Gulbi un valdību, noslēdzot aktu ar "Dziesmu brīvajai Latvijai".
• Ministrs vēl iepazinās ar plašo skolnieku darbu izstādi, pēc kam devās atpakaļceļā un galvas pilsētu, pa ceļam iepazīstoties ar Tukuma mākslas muzeju.
• Papildinot augšējo avīzes rakstu, sniedzu (T.Lagzdiņš) vēl plašākas ziņas par svinīgo dienu 1938. gada 29. maijā Tumes skolā:
• Jau gadu iepriekš skolas pārzinis T.Lagzdiņš uzaicināja ministru V.Gulbi uz skolas izlaiduma aktu, ņemot vērā to, ka Tumes pagasts (kalēja mājiņa Jaunsātos) ir ministra dzimtene, bez tam skolas pārzinim ar ministru skolas gados Tukumā ir bijušas daudz tuvākas attiecības kā skolas biedriem.
• Ministrs pagājušā gadā laipni atbildēja un nožēloja, ka uz skolas aktu Tumē nevar ierasties, jo apsolījis jau citur, bet līdz ar to deva apsolījumu turpmākos gados, ja būs iespējams, to izdarīt.
• Ministrs V.Gulbja k-gs doto solījumu grib izpildīt tūliņ, šinī gadā, jo maija mēneša sākumā jau tika saņemts paziņojums par ministra ierašanos š.g. 29. maijā.
• Ministram līdzi ieradās arī sekojoši augsti viesi: Tukuma apriņķa priekšnieks Mauriņš, apriņķa pašvaldības vecākais Bringers, Tukuma pilsētas galva T.Zīverts. Ministru pavadīja arī iekšlietu ministra vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis kapteinis Stiebriņš. Bija ieradies savā auto mašīnā arī tautskolu inspektors J.Alste.
• Augstie viesi vispirms ieturēja skolas pārziņa telpās brokastis un pēc tam devās uz aktu zāli.

• 

  5.att. Iekšlietu ministra delegācija Tumes skolas dārzā

  Pēc akta skolas priekšā bija kopīga fotografēšanās, pēc kam tika apskatīts skolas dārzs un tuvākā apkārtne.
  
• Ministrs un citi viesi piedalījās arī "groziņu" mielastā kopā ar 5.-6. klašu skolēniem, pagājušo gadu abiturientiem un skolēnu vecākiem, pēc tam, jūsmīgi pavadīti, devās uz Tukumu un tālāk.
• Pēc akta un mielasta viesi un skolēni vēl kavējās gandrīz līdz vakaram. Jāpiezīmē vēl, ka ministrs ieradās plkst. 11:00, un līdz plkst. 14:00 oficiālās svinības jau bija beigušās.
• 
  

Citi pasākumi skolas telpās

• 1935. gada 22. aprīlī (Otrās Lieldienās) pamatskolas padome rīkoja bazaru-mantu izlozi un teātri: skolēnu izpildījumā Jūlija Lāča lugu 3 cēlienos "Mazā Daga". Pēc teātra dejas un rotaļas. Pārdotas 72 biļetes, uz deju 66 biļetes. Skaidrs atlikums no bazara-izrīkojuma Ls 280,16.
• 17. novembrī Tumes mazpulka izrīkojums. Tika izrādīta mazpulku ludziņa "Baltzaļā karoga spēks". Apmeklēja apm. 80 pers.
• 22. decembrī pamatskola rīkoja parasto Ziemassvētku eglītes vakaru. Tika rīkots arī bazars (tirdziņš), kurš bija samērā plašs, ar daudzām vērtīgām mantām. Sevišķu rūpību mantu vākšanā pielikuši padomes locekļi: Annete Arne un Jēkabs Galvenieks, arī Jānis Saule. Tika pārdotas 174 ieejas biļetes. Viss sarīkojums devis Ls 312,62 skaidra atlikuma.
• 1935. gada rudenī pēc T.Lagzdiņa ierosinājuma tika nodibināts klavieru iegādāšanas fonds. Tumes pagasta Dimzu māju īpašnieks Rob. Bētiņš uz Draudzīgā aicinājuma pamata iemaksāja priekš skolas vajadzībām simts latu. Ar šiem 100 latiem tad arī tika nolemts dibināt klavieru iegādāšanas fondu. Fondu pabalstīs arī Tumes pagasta valde: katrā budžeta gadā fondam tiks iemaksāts pa summiņai.
• 1936. gada 20. decembrī tika rīkots bazars un skolēnu eglītes vakars ar teātri un dejām.
•  Bazars izdevies teicami: ar Arņa k-dzes, J.Galvenieka un Fr.Puriņa gādību saziedots pietiekoši daudz mantu, arī lozes (400 gab.) visas izpirktas.
• Pie svētku eglītes skolēnus apdāvināja devīgais Ziemassvētku vecītis (J.Galvenieks), kurš nerātnajiem un slinkajiem piedevām uzdeva ar žagariņu.
• Skolēni teicami izrādīja Vilmas Delles ludziņu "Daris, Varis, Maris".
• Skaidrs atlikums no sarīkojuma bija Ls 306,79. No šī atlikuma trīs simts latu atkal tika iemaksāts klavieru iegādāšanas fondam.
• 1937. gada 31. janvārī Tumes lauksaimniecības biedrība skolas telpās sarīkoja priekšlasījumus (par brīvu). Piedalījās agr. Pakalniņš, dārzk. instr. Plaudis un vistkopības speciālists Steinītis no Babītes. Apmeklētāju skaits - 46 pers.
• 1937. gada 31. oktobrī pamatskolas telpās notika Tumes pagasta lauksaimniecības biedrības atklāšanas svinības un Tumes mazpulka ražas apskate.
  Programma sekojoša:
• Tumes mazpulka ražas apskate, plkst. 14:00-16:00,
• Garīgais akts - biedrības iesvētīšana, no plkst. 16:00, piedalās prāvests A.Virbulis,
• Biedrības atklāšanas runas un apsveikumi,
• Mazpulka dalībnieku apbalvošana un svinīgs solījums. Svētku solījumu pieņēm Tukuma rajona agronoms Pakalniņš,
• Kopīgs mielasts, no plkst. 20:00,
• Saviesīgā dzīve ar dejām un rotaļām līdz plkst. 3 no rīta.
• Pasākums bija plašs un satura pilns, jo piedalījās divas organizācijas.
• 1937. gada Ziemassvētku eglītes vakarā paredzēts arī plašs tirdziņš. Mantu vākšanā ņēma dalību sekojoši rosīgie darbinieki: Valija Galveniece, Anete Arne, Kristaps Kadažs, Nikolajs Martens u.c. 19. decembrī (svētdienā) plkst. 16:00 sākās tirdziņš, un pāris stundu laikā visas biļetes bija pārdotas. Arī eglītes vakars bija kupli apmeklēts: izdotas 182 ieejas biļetes, tā kā kopā ar bērniem vakara dalībnieku skaits sniedzas pāri 300. Skaidrs atlikums - Ls 270,03.
• 1938. gada 24. aprīlī Tumes pagasta lauksaimniecības biedrības priekšnieks Zandbergs skolas telpās atklāja spodrības nedēļu. Pēc atklāšanas runas dziedāja jaunais lauksaimniecības biedrības koris skolotāja T.Lagzdiņa vadībā. Sekoja referāti: Hilda Lagzdiņa referēja par tematu "Glītas telpas", T.Lagzdiņš - "Daiļums dzīvē un darbā", Treics - "Tīrība darba telpās" in Engers - "Mājas apkārtnes izdaiļošana". Apmeklētāju skaits - ap 80 cilvēku.

Tiek celts labības šķūnis

• Skolas saimniecībā līdz šim nebija sava labības šķūņa. Pašos pirmajos gados skolotājs savu labību pieveda kopīgi ar jaunsaimniekiem tagadējā Jirgena šķūnī (pie dīķa). Vēlāk kopīgi ar skolas apkalpotāju Gulbi labība kulšanai tika sakrauta laukā kaudzēs tepat pie malkas šķūņa.
• Grīvics (vēlākais skolas apkalpotājs un pagasta zemes apsaimniekotājs) iekārtoja veco veikala klēti par labības šķūni, izlauzdams platas durvis, izzāģēdams liekos baļķus u.tml. Tā nu veikala klēts kalpoja daudzus gadus kā labības šķūnis. Neērtība bija tikai tā, ka šķūnis bija par mazu, neērtu, kulšana bija jāizdara laukā, uz ceļa, tā kā pa kulšanas laiku braucēji bija jānovirza uz pļavu. Veikala klēts jumts pa šo laiku palicis diezgan nedrošs, neizturīgs.
• Tā nu pagasta valde sadūšojās un ķērās pie šķūņa būves. Meistars bija tas pats Kroņkalns. Tikai šķūnis bija gatavs diezgan pavēlu - 1936. gada augusta beigās. Grīvics savus rudzus ievietoja vēl vecajā veikala klētī. Arī skolotājam savus miežus bija jātur labu laiku čupās uz lauka.